Sirds veselība

Arteriāla hipertensija

Par paaugstinātu asinsspiedienu tiek uzskatīts, ja tas pārsniedz 135/85 mm hg.st. atkārtotos mērījumos. Hipertensija ir progresējoša slimība, kas skar, galvenokārt, sirdi, nieres , smadzenes un citu orgānu sistēmas. Hipertensijai ir saistība ar insulta, infarkta, perifēro artēriju slimības un nieru mazspējas attīstību.

Nozīmīgākie faktori hipertensijas attīstībai:

- iedzimtība

- aptaukošanās

- mazkustīgs dzīves veids

- pārlieka sāls lietošana uzturā

- alkohola lietošana

- smēķēšana u.c.

Šobrīd ir ļoti daudz un dažādi medikamenti, ar kuriem iespējams ārstēt hipertensiju un mazināt slimības progresēšanu. Svarīgi ir savlaicīgi uzsākt ārstēšanos, lai novērstu nopietnas veselības problēmas.

Sāpes sirdī

Tām var būt visdažādākie iemesli:

- stenokardija vai miokarda infarkts (diskomforts vai sāpes aiz krūšu kaula, pakrūtē, kas var izstarot uz roku, kaklu, muguru. Sāpes biežāk provocē fiziska slodze vai stress)

- iekaisīgas saslimšanas – miokardīts, perikardīts

- dažādu vielu maiņas slimību rezultātā

- pārslodzes radītās, traumas rezultātā

- funkcionālās – saistītas ar nervu sistēmas labilitāti, depresiju, trauksmi

Lai izšķirtu sāpju iemeslu noteikti jāgriežas pie ārsta un jāveic visi nepieciešamie izmeklējumi – ekg, veloergometrija, analīzes, reizēm, ehokardioskopija.

Aritmija

Aritmija ir sirds ritma un impulsa vadīšanas traucējumi. Aritmijas reizēm ir primāras( iemesls  nezināms). Tās var būt arī praktiski veseliem cilvēkiem:

-sakarā ar elektrolītu maiņas traucējumiem (samazināts kālija, magnija daudzums)

-dažu medikamentu blakusparādības

-reflektoras saistībā ar citām saslimšanām (kuņģa-zarnu trakta slimības, mugurkaula problēmas)

Aritmijas var būt arī saistībā ar organisku miokarda saslimšanu:

-koronārā sirds slimība

-kardiomiopātijas

-hipertensijas rezultātā

-sirdskaišu gadījumā

Var būt arī iedzimtas ritma un vadīšanas sistēmas saslimšanas (piem. WPW sindroms). Lai izšķirtu vai aritmija ir bīstama nepieciešama sīkāka pacienta izmeklēšana (ekg, veloergometrija, holtera monitorēšana, ehokardioskopija).

Sirds mazspēja

Sirds mazspēja ir stāvoklis, kurā sirds nespēj pumpēt pietiekoši daudz asiņu, lai nodrošinātu normālu sirds darbību. Visbiežāk tā izpaužas ar elpas trūkumu, šķidruma aizturi, nogurumu. Ja sirds mazspējas diagnozi tiek laicīgi uzstādīta, tad attiecīgi lietojot medikamentus un ievērojot visus ārsta norādījumus var krietni uzlabot dzīves kvalitāti.

Holesterīns

Par holesterīna nozīmi ir daudz informācijas, bet galvenais, ka tas ir ļoti nozīmīgs riska faktors daudzu slimību attīstībai (koronārā sirds slimība, insults, nieru slimības). Ir nepietiekoši  zināt kopējo holesterīna līmeni – ir jānosaka gan augsta blīvuma lipīdi, gan zema blīvuma lipīdi, gan triglicerīdi. Īpaši svarīgi zināt zema blīvuma lipīdus un triglicerīdus.

Lai novērtētu cik kaitīgs ir jūsu konkrētais holesterīna līmenis – jākonsultējas ar ārstu, jo ir jāizvērtē holesterīns saistībā ar citiem riska faktoriem.

Dr.Ingas Jasinkevičas raksts ārstu un farmaceitu žurnālam ”DOCTUS” /Februāris 2016/

Normāla sirdsdarbības frekvence. Kā rīkoties, ja tā tāda nav?

Loti bieži pacienti jautā: ”Kādam īsti būtu jābūt normālam sirds ritmam?” Tā vaicā pacienti, kam visu mūžu sirdsdarbības frekvence ir 50 x min, tā vaicā pacienti, kam sirds ritms diendienā ir 100 x min. Kā likums, ja cilvēkam visu mūžu bijis ritms 50 x min, vai 100 x min, tad viņš to neizjutīs kā diskomfortu. Taču, ja cilvēkam, kam visu laiku pulss ir ap 50 x min, pēkšņi ritma frekvence pieaugs līdz 100 x min vai otrādi-tad pašsajūta būs nepatīkama.

Mūs varbūt neinteresētu tik ļoti sirdsdarbības frekvence, ja tam nebūtu saistība gan ar dzīvildzi, gan ar prognozi, gan ar dzīves kvalitāti. Ir pierādīts, ka populācijā palielinātai sirds darbības frekvencei ir saistība ar lielāku mirstību.

Sirdij visoptimālākais darbības režīms ir 50-70 x min. Sirds ritms var paātrināties gan pie dažadiem fizioloģiskiem stāvokļiem-fiziskas slodzes ietekmē, stressa apstākļos, karstos laika apstākļos, pie izteiktas svīšanas, kalnu rajonos. Tāpat sirds darbības frekvence var būt paātrināta-pie aptaukošanās, smēķētājiem-pie mazkustīga dzīves veida. Sirds darbības ritms var būt paātrināts pie vairogdziedzera slimībām, elpošanas ceļu slimībām, sirds mazspējas pacientiem, pie anēmijas, pie hipovolēmijas, trauksmes gadījumā, depresijas gadījumā, pie veģetatīvām disfunkcijām, paaugstināta asinsspiediena u.c.

Arī lietojot dažādus meikamentus sirdsdarbības frekvence var būt paātrināta-piem.bronholītiķi, antipsihotiskie līdzekļi un narkotiskie līdzekļi.

Par tahikardiju runā, ja pulss ir varāk par 90 x min. Vispirms izmeklēšana būtu jāsāk ar vispārējo apskati un izmeklēšanu-auskultācija, asinsspiediena mērījumi, ekg, analīzes. Tad, kad pirmā izmeklēšana ir veikta, tad var domāt par palīgizmeklējumiem-veloergometrija, ehokardiogrāfija, holtera monitorēšana.

Apkopojot šos datus varētu jau būt doma, vai paātrinātā sirdsdarbibas frekvence saistīta ar sirds asinssvadu sistēmas saslimšanu vai tomēr tas ir kā pavadošais simptoms citai slimībai.

Koronārās slimības pacientiem pulss lielāks par 70 x min jau skaitās paaugstināts, sirds mazspējas pacientiem pulsam vēlams jābūt mazākam par 60 x min. Šim nolūkam ir dažādi medikamenti-b blokatori, ivabradīns, ca antagonisti ar kuriem var pacientu bradikardizēt.

Somatoformu veģetatīvu traucējumu gadījumos, trauksmes, depresijas gadījumos visticamāk terapija būs kombinēta–trankvilizatori, antidepresanti, nootropie preparāti, dažādas jogas vingrošanas, meditācijas, akupunktūra, masāža utt.

Nemedikamentozi sirds ritmu var samazināt-ar regulārām  fiziskām aktivitātēm trenējošā režīmā-taču vispirms izvērtējot veselības stāvokli pie ārsta.

Sirdsdarbības frekvence korelē ar aterosklerozes attīstības risku.

Palēnināts sirds ritms ir saistīts ar samazinātu sirds mezgla automātismu. Pulss ir mazāks par 60 x min, ar normālu P zobu elektrokardiogrammā. Bieži šāds pulss ir jauniem sportistiem ar labu fizisko sagatavotību. Arī pie dažādiem patoloģiskiem stāvokļiem–piem.hipotireoze, hipotermija, miokarda infarkts kreisā kambara apakšējā sienā, depresija, sinusa mezgla disfunkcija.

Miega laikā sirdsdarbības frekvence var būt ap 35-40 x min.

Bieži jauniem cilvēkiem ir sinusa aritmijas ar pauzēm līdz 3.0 sek. Ja šīs epizodes ir asimptomātiskas, tad tās nav jaārstē. Ja bradikardijas ir saistītas ar ģīboni, izteiktu astēniju-nepieciešama aritmologa konsultācija.

Elpošanas aritmijas bieži ir jauniem cilvēkiem-sirds ritms svārstās saistībā ar ieelpu un izelpu, taču tas nav nekādā veidā bīstami.

Vēl pastāv tāds jēdziens kā sirds ritma variabilitāte. Šīs variācijas ir atkarīgas no autonomās nervu sistēmas darbības. Sirds ritma variabilitāte ir saistīta ar aritmiju risku. Sirds ritma mainība ietekmē mirstību pie miokarda infarkta, koronārās sirds slimības , sirds mazspējas un sirds vārstuļu slimību gadījumos.

Pareizi saskaitīt pulsu nozīmē-sēdus stāvoklī, pēc 5 min atpūtas klusā telpā skaita pulsu 30 sekundes, tad reizina ar 2. Atkārto 2 reizes.

Tātad visi apsēžamies(vispirms jau ārsti), klusā telpā–saskaitām sev pulsu, izdarām secinājumus. Pēc tam dodamies svaigā gaisā pasportot. Pēc tam arī pacientu sirds ritmu izvērtēsim varbūt drusku savādāk. Pirms nozīmēsim medikamentus padomāsim varbūt varētu sākt ar dzīves veida maiņu, fiziskām aktivitātēm. Lai mums visiem kopā izdodas dzīvot ar pareizo sirds un dzīves ritmu!

Dr. Inga Jasinkeviča-kardiologs

-RAKUS ”Gaiļezers”-Diagnostiskās kardioloģijas nodaļa

-Kardiologa privātprakse Ogrē

Izmantotā literatūra;

-A.Kalvelis-Kardioloģija-2014.g.

-Palielinātas sirdsdarbības frekvences novērtēšana un korekcija koronārās sirdsslimības pacientiem ar sinusa ritmu-2010.gads-LKB

-Sports Cardiology-Massimo Fioranelli-Springer-2014

-Sirds veselības veicināšana un kardiovaskulāro slimību profilakse-Latvijas Ārstu biedrība-2015.g.